IGAUNIJA
Zinātne
Ülo Niinemets ir vides un lauksaimniecības augu bioloģijas profesors un katedras vadītājs Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātē, kā arī Igaunijas Zinātņu akadēmijas loceklis.
Viņš ir starptautiski atzīts par novatoriskiem pētījumiem par augu reakcijām uz vides stresu un to nozīmi Zemes klimata sistēmā. Darbs apvieno augu fizioloģiju, ekoloģiju un globālo klimata zinātni, veicinot dziļāku izpratni par veģetācijas dinamiku mainīgos vides apstākļos.
ZINĀTNISKAIS IEGULDĪJUMS
Ülo Niinemets pētījumi koncentrējas uz augu reakcijām un adaptāciju (acclimation) vides stresa apstākļos, veģetācijas lomu klimata procesos, kā arī uz prognozējošo modelēšanu attiecībā uz augu oglekļa piesaisti (carbon gain) un mikrodaudzumu gāzu apmaiņu (trace gas exchange) — no lapu līmeņa līdz ekosistēmām un globāliem biomiem. Būtisks viņa darba ieguldījums ir jauna pētniecības virziena izveide, kas sasaista augu
stresa bioloģiju ar Zemes sistēmas zinātni (Earth system science). Viņa pētījumi ir identificējuši globālos faktorus, kas nosaka lapu struktūras un funkciju variāciju, pierādījuši, ka augu reakcijas uz stresu var ietekmēt klimata pārmaiņu tempu, kā arī atklājuši augu emitēto gaistošo savienojumu (volatile compounds) nozīmīgo lomu atmosfēras ķīmijā un biosfēras–atmosfēras mijiedarbībā.
ÜLO NIINEMETS
IZVIRZĪTĀJS:
Igaunijas zinātņu akadēmija /
Estonian Academy of Sciences
Anne Kahru ir profesore pētniece (research professor) Nacionālajāķīmiskās fizikas un biofizikas institūtā (NICPB), kur viņa vada Videstoksikoloģijas laboratoriju.Viņa ir Igaunijas Zinātņu akadēmijas locekle (ekotoksikoloģijā; kopš 2018. gada). Kopš 2025. gada viņa ir Akadēmijas ģenerālsekretāre.
GALVENIE ZINĀTNISKIE SASNIEGUMI
Anne Kahru ir ieviesusi un attīstījusi (nano)ekotoksikoloģijas pētījumus Igaunijā un izveidojusi Vides toksikoloģijas laboratoriju NICPB, kas bija viena no pirmajām pasaulē metālu oksīdu nanodaļiņu nanoekotoksikoloģijas izpētē. Viņa ir pirmā Igaunijas zinātniece, kuru intervēja Thomson Reuters elektroniskais žurnāls Science Watch, pateicoties viņas nozīmīgajai publikācijai par metālu oksīdu nanodaļiņu ekotoksikoloģiju žurnālā Chemosphere (2008), kas līdz šim citēta vairāk nekā 2000 reižu. Viņa ir vairāk nekā 200 zinātnisko publikāciju autore, kas citētas vairāk nekā 13 000 reižu (Web of Science), turklāt 60% publikāciju viņa ir vadošā autore. Viņas H-indekss (WoS) ir 54, bet Google Scholar — 67 (vairāk nekā 20 000 citējumu). Viņa ir starp 1% visvairāk citēto zinātnieku pasaulē vides/ekoloģijas un farmakoloģijas un toksikoloģijas jomā (Clarivate Analytics, 2018, 2019). Viņa ir iekļauta Stanford University/Elsevier pasaules 2% visvairāk citēto zinātnieku sarakstā (2020–2025). Viņa ir vadījusi daudzus Igaunijas Zinātnes aģentūras finansētus nacionālos pētniecības projektus. Kā galvenā pētniece (PI) no Igaunijas viņa ir vadījusi vairākus ES FP6, FP7 un H2020 projektus (OSIRIS, MODERN, NanoValid, ProRisk, NanoPhosTox), kā arī darbojusies kā vadības komiteju locekle un darba pakotņu (WP) vadītāja vairākos COST tīklos.
ANNE KAHRU
IZVIRZĪTĀJS:
Igaunijas zinātņu akadēmija/
Estonian Academy of Sciences
AWARD WINNER 2025
Maris Laan ir cilvēka ģenētikas profesore Tartu Universitātē (Igaunija),
Medicīnas fakultātes katedras vadītāja un kopš 2024. gada –
zinātņu prodekāne (Vice Dean for Research). Viņa ir Igaunijas
Zinātņu akadēmijas locekle (kopš 2021. gada). Viņas pētījumi ir būtiski ietekmējuši cilvēka ģenētiku un reproduktīvo medicīnu, īpaši skaidrojot neauglības, atkārtotu grūtniecības zudumu (recurrent pregnancy loss) un reproduktīvās veselības ģenētiskos cēloņus.
ZINĀTNISKAIS IEGULDĪJUMS
Maris Laan pētījumi koncentrējas uz cilvēka reprodukcijas ģenētiku un ar to saistītiem veselības traucējumiem. Viens no būtiskākajiem viņas pētniecības ieguldījumiem pēdējā desmitgadē ir vīriešu neauglības ģenētisko cēloņu identificēšana un to saistības ar citām slimībām. Viņas pētījumi pierāda kopīgus ģenētiskos mehānismus starp neauglību un tādām slimībām kā vēzis, būtiski paplašinot izpratni par reproduktīvo veselību un ietekmējot klīnisko praksi. Viņas pētījumi ietver vienu no pasaulē lielākajām perspektīvajām klīniski epidemioloģiskajām kohortām androloģijā (andrology), kas citēta vairāk nekā 600 reižu. Šajos pētījumos veikta viena no plašākajām ar neauglību saistīto gēnu analīzēm pasaulē, aptverot vairāk nekā 1200 pacientu. Šie rezultāti būtiski veicinājuši izpratni par neauglības ģenētiskajiem cēloņiem un sekmējuši uzlabotu molekulārās diagnostikas metožu ieviešanu klīniskajā praksē. Viņa ir sniegusi nozīmīgu ieguldījumu arī atkārtotu grūtniecības zudumu ģenētikas izpētē, tostarp atklājot jaunus biomarķierus, identificējot ģenētiskos cēloņus un skaidrojot hromosomālos mehānismus, kas saistīti ar spontāniem abortiem. Viņas pētījumi placentas genomikā (placental genomics) snieguši būtiskas atziņas par augļa attīstību un grūtniecības komplikācijām, tostarp par gēnu ekspresijas dinamiku un placentas mikroRNS (microRNA) lomu. Turklāt viņas agrākie pētījumi būtiski paplašinājuši zināšanas par reproduktīvajiem hormoniem, tostarp identificējot galvenos ģenētiskos faktorus, kas nosaka folikulus stimulējošā hormona (FSH) līmeni, kam ir tieša klīniska nozīme.
MARIS LAAN
IZVIRZĪTĀJS:
Igaunijas zinātņu akadēmija /
Estonian Academy of Sciences
LATVIJA
ARHITEKTŪRA
MADE ARHITEKTI
IZVIRZĪTĀJS:
Latvijas Arhitektu savienība /
The Latvian Association of Architects
MADE arhitekti ir Latvijā dibināts arhitektu birojs, kas savā darbībā konsekventi īsteno sociāli atbildīgas un ilgtspējīgas arhitektūras principus.
Birojs dibināts 2007. gadā, un tā vadošie arhitekti ir Miķelis Putrāms un Linda Krūmiņa. Paralēli profesionālajai darbībai biroja pārstāvji aktīvi iesaistās akadēmiskajā vidē — lasa lekcijas Eiropas universitātēs
un piedalās starptautiskos arhitektūras forumos, veicinot diskusiju par ilgtspējīgu attīstību un mūsdienu arhitektūru.
Biroja darbiem raksturīga kontekstuāla pieeja, rūpīga attieksme pret vidi un vietējo identitāti, kā arī ilgtspējīgu būvmateriālu un principu izmantošana. MADE arhitekti īpašu uzmanību pievērš publiskās telpas kvalitātei un sabiedrības iesaistei arhitektūras procesos.
ĒTER
IZVIRZĪTĀJS:
Latvijas Arhitektu savienība /
The Latvian Association of Architects
ĒTER ir arhitektūras birojs, kas dibināts 2018. gadā un apvieno arhitektus un pedagogus Kārli Bērziņu, Dagniju Smilgu un Niklāvu Paegli, kuri darbojas starp Alpiem un Baltijas jūras piekrasti. Birojs bāzēts Cīrihē, Rīgā un Vīnē.
ĒTER sevi definē ne tikai kā arhitektūras biroju, bet kā plašāku radošu platformu, kas pēta laikmetīgo kultūru, veidojot telpiskas pieredzes un arhitektūras risinājumus, urbānās attīstības stratēģija un teorētiskus pētījumus. Birojs bieži pats iniciē projektus, iedvesmojoties no laikmetīgās mākslas, modes, populārās kultūras, dabas un ģeopolitikas.
ĒTER ir uzvarējuši vairākos publisko ēku arhitektūras konkursos, tostarp
dienas aprūpes centra, izstāžu paviljona, bērnudārza un sporta arēnas projektos. Dienas aprūpes centrs “Perle” — pilotprojekts ar mērķi veicināt cilvēku ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem integrāciju sabiedrībā — tika atklāts 2021. gadā.
2022. gadā projekts saņēma Latvijas Arhitektūras gada balvas (LAGB) Grand Prix. Šobrīd birojs strādā pie inovatīva dzīvojamā projekta VELDZE Creative Factory kvartālā Rīgas vēsturiskajā centrā.
ĒTER ir realizējuši arhitektūras risinājumus nozīmīgām izstādēm un instalācijām Stokholmā, Londonā, Honkongā, Parīzē, Helsinkos un Rīgā, tostarp “WEIRD SENSATION FEELS GOOD: The World of ASMR”, kas tika izstādīta Stokholmā, Londonā un Honkongā un saņēma Dezeen Awards 2022 balvu kategorijā Exhibition Design of the Year. Birojs īsteno nepārtrauktu pētniecības platformu, kas vērsta uz Baltijas reģionu un aizsākts ar “The Baltic Pavilion” — Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopīgo ekspozīciju 15. Starptautiskajā arhitektūras izstādē La Biennale di Venezia 2016. Kopš tā laika ĒTER ir īstenojuši pētniecības projektu “Riga X” sadarbībā ar politikas domnīcu CERTUS, kā arī būtiski piedalījušies LMAA — jaunās arhitektūras skolas Baltijā — izveidē Latvijas Mākslas akadēmijā.
AWARD WINNER 2025
LAUDER ARCHITECTS
IZVIRZĪTĀJS:
Latvijas Arhitektu savienība /
The Latvian Association of Architects
Arhitektūras birojs Lauder Architects tika dibināts 2013. gadā arhitektu Ritas Lauderes un Kārļa Laudera vadībā, sākotnēji darbojoties ar nosaukumu “Lauders Architecture”. Uzņēmuma straujās attīstības rezultātā 2016. gadā tas ieguva pašreizējo nosaukumu “Lauder Architects”. Abi dibinātāji ir guvuši plašu pieredzi, strādājot vadošajos arhitektūras un interjera dizaina birojos Latvijā. Kopš dibināšanas arhitektūras birojs ir organiski attīstījies par spēcīgu 14 profesionāļu komandu — arhitektiem, dizaineriem un inženieriem, kas strādā gan pie neliela, gan liela mēroga publiskās un privātās arhitektūras un interjera projektiem. Arhitektūras birojs ir atvērts izaicinājumiem un nepārtraukti meklē jaunas pieejas un risinājumus katram projektam.
Biroja pamatprincipi:
• cieņa pret apkārtējo vidi, kontekstu un mērogu;
• racionāla pieeja projektēšanai, ņemot vērā ilgtspējas aspektus;
•sadarbība ar partneriem un speciālistiem, veidojot mērķtiecīgas komandas katram projektam.
Pēdējos gados birojs ir guvis atzinību arhitektūras konkursos par projektiem, kas izceļas ar kontekstuālu integrāciju, racionālu plānojumu un struktūru, kā arī pilnīgu atbilstību projekta prasībām.
LIETUVA
Mūzika
EDGARAS MONTVIDAS, TENORS
IZVIRZĪTĀJS:
Lietuvas blakustiesību asociācija AGATA/
Lithuanian Neighbouring Rights Association AGATA
Lietuviešu tenors Edgaras Montvidas, par kuru laikraksts Le Figaro rakstījis, ka viņš ir “īstais Werther jau no pirmā brīža — gan fiziski, gan vokāli; viņa balss dzintara krāsa uzreiz piesaista, ar melanholisku nokrāsu, kas organiski saplūst ar tēlu gan spēkā, gan niansēs”, izglītību ieguvis Viļņā, pirms pievienojās Jauno mākslinieku programmai Royal Opera House, Covent Garden.
2025/26 sezonā Edgaras Montvidas dziedās Andres lomu operā Wozzeck koncertizpildījumā kopā ar Simon Rattle un Bayerische Rundfunks Orchester, atveidos Laca operā Jenůfa (Opéra de Montreal), grāfu Vaudémont operā Iolanta Somijas Nacionālajā operā, kā arī Pinkerton operā Madame Butterfly Opéra de Toulon. Koncertos viņš atgriezīsies Viļņā — vispirms kā galvenais solists Lietuvas Nacionālās operas 50 gadu jubilejas koncertā, vēlāk — titullomā operā Lohengrin kopā ar Lietuvas Valsts simfonisko orķestri, kā arī debitēs Cavaradossi lomā operā Tosca Pažaislis mūzikas festivālā.
Oficiālā mājas lapa EDGARASMONTVIDAS
Youtube EDGARAS MONTVIDAS
MODESTAS PITRĖNAS, DIRIĢENTS
IZVIRZĪTĀJS:
Viens no vadošajiem lietuviešu diriģentiem Modestas Pitrėnas kopš 2015. gada ir Lietuvas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Viņa simfoniskā un operrepertuāra interpretācijas augstu novērtētas gan Lietuvā, gan starptautiski. Kopš 2018. gada viņš ir arī Sanktgallenes operteātra un simfoniskā orķestra (Šveice) galvenais diriģents. Iepriekš viņš bijis Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents (2009–2014) un Kauņas pilsētas simfoniskā orķestra galvenais diriģents (2006–2011), kā arī regulāri sadarbojies ar Lietuvas Nacionālo operas un baleta teātri.
2022. gada decembrī viņš debitēja Frankfurtes operā. Savas karjeras laikā Pitrėnas sadarbojies ar nozīmīgiem orķestriem, tostarp Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Krasnojarskas Valsts orķestri, Lietuvas Valsts simfonisko orķestri un Lietuvas kamerorķestri. Ar šiem kolektīviem viņš atskaņojis simfoniskos darbus, tostarp Mahlera, Čaikovska, R.Štrausa, Prokofjeva, Lutoslavska un Šnitkes mūziku, koncertējot visā Eiropā, kā arī ASV un Ķīnā. Opera vairāk nekā desmit gadus ir bijusi viņa darbības centrā. Viņš diriģējis iestudējumus nozīmīgos operteātros Lietuvā, Latvijā, Ķelnē, Sanktgallenē un Helsinkos, kā arī Varšavas Lielajā teātrī, Deutsche Oper am Rhein Diseldorfā, Lielajā teātrī Maskavā un Deutsche Oper Berlīnē.
Video
Concert celebrating the 100th anniversary of the Bank of Lithuania
Lietuvas blakustiesību asociācija AGATA/
Lithuanian Neighbouring Rights Association AGATA
AWARD WINNER 2025
ASMIK GRIGORIAN, SOPRĀNS
“…viena no spilgtākajām un intensīvākajām dramatiskajām balsīm opermākslā” (The New York Times), lietuviešu soprāna Asmik Grigorianas “daudzpusība ir apbrīnojama” (The Times), un viņas balss — “savvaļīga, bagāta un tumša” (Le Monde). Regulāri uzstājoties pasaules vadošajos opernamos, viņa nesen dziedājusi Wiener Staatsoper, Teatro Real Madrid, Salzburg Festival un Teatro alla Scala. Viņa ir viena no Vilnius City Opera dibinātājām, divkārt saņēmusi Lietuvas augstāko teātra apbalvojumu — Golden Stage Cross, 2019. gadā saņēmusi Austrijas Mūzikas teātra balvu “Best Female Lead”, 2022. gadā — Ópera XXI asociācijas balvu “Female Opera Singer of the Year”, bet 2023. gadā — Opus Klassik Awards balvu “Female Singer of the Year”. 2024. gadā viņai piešķirta prestižā Österreichischer Musiktheaterpreis balva kategorijā “Special Jury Prize” — apbalvojums par izciliem sasniegumiem Austrijas operas un teātra vidē, kā arī viņa atzīta par gada operdziedātāju žurnāla Opernwelt vērtējumā.
Video
NORMA, BELLINI
DON CARLO, VERDI
Oficiālā mājas lapa ASMIK GRIGORIAN
IZVIRZĪTĀJS:
Lietuvas blakustiesību asociācija AGATA/
Lithuanian Neighbouring Rights Association AGATA
LIETUVA
Māksla
JULIJONAS URBONAS
IZVIRZĪTĀJS:
Lietuvas Mākslas akadēmija/
Lithuanian Academy of Arts
Julijonas Urbonas darbojas mākslas, kritiskā dizaina, atrakciju parku inženierijas, performatīvās arhitektūras, horeogrāfijas un zinātniskās fantastikas krustpunktā. Viņa prakse attīsta spekulatīvus scenārijus un kritiskus instrumentus gravitācijas pieredzes izzināšanai— no ekstrēmu atrakciju koncepcijām līdz liela mēroga idejiskām struktūrām, piemēram, mākslīgam asteroīdam, kas veidots no cilvēku ķermeņiem. Šajā darbu kopumā viņš formulē gravitācijas estētikas jēdzienu — māksliniecisku pieeju, kurā gravitācijas manipulācija tiek izmantota, lai radītu pieredzes, kas paplašina ķermeņa un iztēles robežas. Balstoties postfenomenoloģijā, kosmosa medicīnā, daļiņu fizikā un kosmosa antropoloģijā, Urbonas attīsta starpdisciplināru metodoloģiju, kuras ietvaros radījis tādus konceptuālus ietvarus kā vehicular poetics un design choreography. Tie veido jaunas attiecības starp kustību, uztveri un tehnoloģisko mediāciju. Viņa darbi plaši prezentēti starptautiskā kontekstā — nozīmīgās mākslas, dizaina un arhitektūras biennālēs, kā arī akadēmiskajās un neakadēmiskajās publikācijās un medijos. Urbonas ir saņēmis vairākus apbalvojumus, tostarp Award of Distinction in Interactive Art balvu Prix Ars Electronica (2010). Viņa darbi atrodas nozīmīgās publiskās un privātās kolekcijās, tostarp Lietuvas Mākslas muzejā, X Museum Pekinā un ZKM | Mākslas un mediju centrā Karlsrūē.
SEVERIJA INČIRAUSKÁITĖ-KRIAUNẼVIČIENĖ
IZVIRZĪTĀJS:
Lietuvas Mākslas akadēmija/
Lithuanian Academy of Arts
Severija Inčirauskaitė-Kriaunevičienė ir viena no vadošajām mūsdienu Lietuvas tekstilmākslas pārstāvēm un starptautiski atzīta māksliniece. Viņas radošo praksi raksturo oriģināla mākslinieciskā valoda un unikāla autortehnika, ar kuras palīdzību viņa pārdefinē tekstila materiālās un konceptuālās robežas.
Atrodoties starp tradīciju un mūsdienu mākslas diskursu, viņas darbi pievēršas materialitātes, transformācijas un kultūras atmiņas jautājumiem, bieži no jauna interpretējot ikdienas priekšmetus, izmantojot laikietilpīgus darba procesus. Tādējādi tekstils kļūst gan par mediju, gan par konceptuālu stratēģiju, kas veido dialogu starp amatniecību, dizainu un laikmetīgo mākslu.
Viņas darbi plaši izstādīti starptautiskā mērogā un atrodas nozīmīgās mākslas un dizaina muzeju kolekcijās. Māksliniece saņēmusi vairākus apbalvojumus, tostarp Lietuvas valdības Kultūras un mākslas balvu (2020) par nozīmīgu ieguldījumu Lietuvas kultūrā. Viņa izstādījusies līdzās starptautiski atzītiem māksliniekiem, tostarp Andy Warhol, Joseph Beuys, Jeff Koons, Erwin Wurm, Marina Abramović, Damien Hirst, Jenny Holzer un Banksy.
Instagram: severija_incirauskaite
Facebook: SeverijaInčirauskaitė-Kriaunevičienė
AWARD WINNER 2025
MĀKSLINIEKU DUETS, BRĀĻI
ALGIRDAS UN REMIGIJUS GATAVECKAI
IZVIRZĪTĀJS:
Lietuvas Mākslas akadēmija/
Lithuanian Academy of Arts
Algirdas un Remigijus Gataveckai ir mākslinieku duets, kura radošā prakse apvieno reālistisku attēlojumu ar konceptuālām pieejām, veidojot sociāli angažētu mākslu, kas balstīta personīgajā pieredzē.
Viņu darbus būtiski ietekmējusi bērnība bērnunamā Aļītā, kas joprojām nosaka viņu interesi par personīgo vēsturi, sociālo atstumtību un redzamības mehānismiem. Izmantojot (auto)biogrāfiskas pieejas, mākslinieki attīsta praksi, kurā zīmējums un glezniecība kalpo kā uzmanības un attiecību veidošanas instruments. Viņu rūpīgi izstrādātie fotoreālistiskie darbi izceļ attēlotā cilvēka klātbūtni, savukārt laikietilpīgais radīšanas process veido ilgstošu saikni starp māksliniekiem un portretētajiem. Paplašinot savu darbību ārpus darbnīcas, viņi strādā sociāli jutīgās vidēs, bieži ilgtermiņā sadarbojoties ar bērniem un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē. Šajās sadarbībās viņu māksla iegūst līdzdalības un sociāli iesaistītas prakses formu, pievēršoties institucionālās aprūpes apstākļiem un tās sekām. Viņu darbi ir eksponēti dažādos mākslas un sociālajos kontekstos un iekļaujas plašākā dialogā par mākslas lomu reprezentācijas un iekļaušanas procesos. Starp nozīmīgākajiem darbiem ir zīmējums “You Have Already Looked at Me Longer Than My Parents Ever Did”, kas tapis ilgtermiņa projekta Impact ietvaros. Strādājot ar zīmējumu, glezniecību, tēlniecību un grafisko dizainu, Gatavecki apvieno formālu precizitāti ar kritisku refleksiju, iekļaujot personīgo stāstījumu plašākā sociālā un politiskā kontekstā.
LIETUVA
OPERA RISING STAR
Soprāns Gabrielė Bukinė 2021. gadā pabeidza maģistra studijas vokālajā mākslā Vītauta Dižā universitātes Mūzikas akadēmijā profesores Sabinas Martinaitytes vadībā. Tajā pašā gadā viņa uzsāka pedagoģisko darbību VMU Mūzikas akadēmijā un debitēja Kauņas Valsts muzikālajā teātrī, atveidojot galvenās lomas. Pašlaik Gabrielė Bukinė ir soliste Kauņas Valsts muzikālajā teātrī un Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī (LNOBT), kā arī vokālās mākslas pasniedzēja Vītauta Dižā universitātes Mūzikas akadēmijā.
Video
ADRIANA LECOUVREUR, FRANCESCO CILEA
PUCCINI, TOSCA — VISSI D’ARTE
Oficiālā mājas lapa GABRIELEBUKINE
GABRIELĖ BUKINĖ, SOPRANO
IZVIRZĪTĀJS:
Lietuvas Nacionālais operas un baleta teātris/
Lithuanian National Opera and Ballet Theatre
ŽIBUOKLĖ MARTINAITYTĖ, KOMPONISTE
IZVIRZĪTĀJS:
Lietuvas Nacionālais operas un baleta teātris/
Lithuanian National Opera and Ballet Theatre
Komponistes Žibuoklė Martinaitytė, Lietuvas Nacionālās kultūras un mākslas balvas laureātes, darbi raksturoti kā “elpu aizraujoši… dziļi aizkustinoši” (San Francisco Classical Voice), savukārt žurnāls The Wire izceļ “sarežģītas uztveres struktūras un bagātīgu pieredzes faktūru”, kā arī “rosinošu mūziku, kas dzirksteļo ar enerģiju un spriegumu”. Viņas vārds var šķist grūti izrunājams, taču lietuviešu komponistes Žibuoklė Martinaitytė (zhih-BWAH-kleh mar-tin-ay-TEE-tay) mūzika ir viegli uztverama un izcili strukturēta — tā rakstīja Toms Huizenga, iekļaujot viņas albumu Saudade NPR 2021. gada desmit labāko klasiskās mūzikas ierakstu sarakstā. Albums Saudade, izdots Ondine, guva plašu kritiķu atzinību, saņemot recenzijas The New York Times, BBC Music Magazine, San Francisco Classical Voice, Limelight Magazine un citos izdevumos. Žurnāls Gramophone albuma treileri izcēla kā dienas video. NPR raksta: “Martinaitytė orķestra valoda ir bagāta, krāsaina un niansēti strukturēta. Šis albums pārliecinoši apliecina viņu kā vienu no mūsdienu spilgtākajām orķestra mūzikas autorēm.”
Video
SAUDADE
ON THE THRESHOLD (SOLO VIJOLEI)
Oficiālā mājas lapa ŽIBUOKLĖMARTINAITYTĖ
AWARD WINNER 2025
EDVINAS JAKONIS, BALETDEJOTĀJS
Edvinas Jakonis ir profesionāls baleta mākslinieks un viens no spilgtākajiem jaunās paaudzes lietuviešu baleta pārstāvjiem. Kopš 2025. gada novembra viņš ir Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra (LNOBT) vadošais premjersolists.
Viņa karjerā apvienojas augstvērtīga profesionālā izglītība, starptautiska pieredze un pārliecinoši attīstīta skatuves meistarība, kas izpaužas gan klasiskajā, gan laikmetīgajā repertuārā. Edvinas Jakonis savu profesionālo darbību uzsāka kā solists Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī 2020. gadā.
2023. gadā viņš pievienojās English National Ballet kā pirmā sastāva mākslinieks, iegūstot starptautisku skatuves pieredzi un paplašinot savu māksliniecisko diapazonu. Kopš 2025. gada viņš ir vadošais premjersolists Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī.
Video
PAQUITA AND FUNDAMENTAL ADAGIO
INFRA
IZVIRZĪTĀJS:
Lietuvas Nacionālais operas un baleta teātris/
Lithuanian National Opera and Ballet Theatre