IGAUNIJA
Arhitektūra
SILLE PIHLAK AND
SIIM TUKSAM (PART)
IZVIRZĪTĀJS:
Dr. Sille Pihlak un Dr. Siim Tuksam ir starptautiski atzītākā arhitektūras
dueta pārstāvji no Igaunijas. Kopā viņi vada PART Architects arhitektu
biroju un Igaunijas Mākslas akadēmijas Arhitektūras fakultāti. Viņu darbs
“Son of a Shingle” nesen tika iekļauts prestižās 2024. gada Mies van der
Rohe balvas īsajā sarakstā. Viņi arī darbojas kā konsultanti vairākās aka-
dēmiskās tīklos, tostarp PRS Europe un New European Bauhaus Academy Alliance.
Kā Kokapstrādes arhitektūras pētniecības centra dibinātāji Igaunijas
Mākslas akadēmijā viņi ir spēlējuši nozīmīgu lomu, savienojot Igaunijas
koka māju ražotājus ar jaunākajiem inovāciju sasniegumiem. Viņu pētī-
jumi ir prezentēti tādās vadošās akadēmiskās institūcijās kā MIT, Bartlett
UCL un Angewandte Vīnē, kā arī starptautiskos forumos kā Holzbau Europe, Venēcijas arhitektūras biennālē un Tallinas arhitektūras biennālē. Viņi ir paplašinājuši arhitekta lomu infrastruktūras jomā, projektējot starptautiski atzītas augstsprieguma elektropārvades līnijas, tuneļus un tiltus.
Igaunijas arhitektu asociācija /
Estonian Architects Association
KALLE VELLEVOOG (JVR)
Kalle Vellevoog ir viens no ietekmīgākajiem Igaunijas arhitektiem un ilg-
gadīgs arhitektūras diskursa un politikas veidotājs valstī. Kā JVR Archi-
tects partneris viņa darbi aptur dzīvojamo, publisko un memoriālo ar-
hitektūru, kas pastāvīgi tiek atzīta par skaidru, kontekstam jutīgu un ar
pilsoniskām ambīcijām.
Vairāk nekā 30 gadus viņš ir aktīvs Igaunijas Arhitektu asociācijas biedrs,
bijis tās priekšsēdētājs un viceprezidents. Viņš ir arī Igaunijas Arhitektūras
politikas līdzautors.
Viņš ir EV100 “Lieliska publiskā telpa” programmas iniciators un vadītājs
- valsts mēroga projekts pilsētu centru pārveidei visā Igaunijā. Program-
mas rezultātā ir notikuši vairāk nekā 30 arhitektūras konkursi un desmi-
tiem mazo pilsētu pārveide, uzlabojot dzīves kvalitāti un kopienu saistību.
Viņa darbi ir saņēmuši daudzas valsts un starptautiskas balvas, tostarp
Baltās zvaigznes ordeni (3. šķira). Divas reizes ir bijis Igaunijas paviljona
kurators Venēcijas arhitektūras biennālē.
IZVIRZĪTĀJS:
Igaunijas arhitektu asociācija /
Estonian Architects Association
AWARD WINNER 2025
Salto Architects ir arhitektu birojs, ko vada Maarja Kask un Ralf Lõoke.
Viņu darba pamatā ir publiskās telpas un arhitektūras pārdomāšana
caur konceptuālu pieeju. Katrs projekts sākas ar padziļinātu konteksta
izpēti - ņemot vērā vietējo kopienu, tradīcijas, politiku, ekonomiku un da-
bisko vidi. Ievērojama viņu portfeļa daļa ir publiskās ēkas, kurās centrālo
vietu ieņem kritiska un starpdisciplināra pieeja.
Salto Architects ir guvuši starptautisku atzinību arī par savām instalā-
cijām un pārejas projektiem. Pazīstamākie piemēri ietver provokatīvo
Igaunijas paviljonu “Gas Pipe” 11. Venēcijas arhitektūras biennālē (2008),
“NO99 Salmu teātri” Tallinā (kā daļu no Eiropas kultūras galvaspilsētas
2011. gadā), kritiskās infrastruktūras instalāciju “Fast Track” Krievijā un
Tallinas mākslas nama Lasnamäe paviljonu.
Gadu gaitā Maarja Kask un Ralf Lõoke ir saņēmuši apbalvojumus vairāk
nekā 100 arhitektūras un mākslas konkursos. Viņi regulāri lasa lekcijas
visā Eiropā un māca Igaunijas Mākslas akadēmijā.
MAARJA KASK AND
RALF LÕOKE (SALTO)
IZVIRZĪTĀJS:
Igaunijas arhitektu asociācija /
Estonian Architects Association
LIETUVA
Zinātne
JURGIS KAZIMIERAS
STANIŠKIS
Jurģis Kazimirs Staniškis, tagad emeritētais Kauņas Tehnoloģiju univer-
sitātes profesors, ir pazīstams ar saviem praktiskiem ieteikumiem rūp-
niecībai par to, kā padarīt mūsu ērtās dzīves uz šīs planētas ilgtspējīgā-
kas. Viņa grupas sagatavotā jaunākā monogrāfija – ”Transformation of
Business Organization Towards Sustainability: Systems Approach” (Jurgis Ka-
zimieras Staniškis, Eglė Staniškienė, Živilė Stankevičiūtė, Asta Daunorienė un
Joana Ramanauskaitė) tika publicēta Springer Nature izdevniecībā 2022.
gadā. Viņš bija arī līdzautors pirmajam “Global Sustainable Development
Report 2019: The Future is Now: Science for Achieving Sustainable Deve-
lopment” kā ANO Ģenerālsekretāra iecelts neatkarīgu zinātnieku grupas
(15 speciālisti) loceklis. Ziņojums tika prezentēts un pozitīvi novērtēts ANO
Augsta līmeņa politiskajā forumā un ANO Ģenerālajā asamblejā. Savos zināt-
niskajos darbos J.K. Staniškis pauž pamatuzskatu, ka sociālekonomiskās sistēmas “mērķis” ir uzlabot visu labklājību, neizejot pāri planētas iespējām – tas ir, veidot labas dzīves, kas nemaksā Zemei pārāk dārgi.
IZVIRZĪTĀJS:
Lietuvas zinātņu akadēmija /
Lithuanian Academy of Sciences
IZVIRZĪTĀJS:
PROF. GIEDRIUS ANTANAS
KUPREVIČIUS
Gedimins Račiukaitis ir ievērojams pasaules līmeņa Lietuvas lāzertehno-
ļoģiju speciālists un izstrādātājs. Dr. G. Račiukaitis ir līdzautors 15 Lietuvas,
5 Eiropas, 3 ASV, 2 Japānas un 2 Ķīnas patentiem (uz 31.12.2024.) lāze-
ra starojuma ģenerēšanā, kontrolē un pielietošanā materiālu apstrādē.
Viņa pašreizējā zinātniskā darbība saistīta ar īsu impulsu lāzeru izmanto-
šanu materiālu apstrādē, kas ļauj veidot vēlamās mikrostruktūras un na-
nostruktūras. Lāzera metodes sekundārā starojuma ģenerēšanai un elek-
tronu paātrināšanai ar intensīvu lāzera gaismu ir arī viņa pētījumu jomas.
G. Račiukaiša kompetence šajā nozarē ir atzīta vairāk nekā 16 starptautiski
reputablām žurnāliem, kuriem viņs strādā kā recenzents. Turklāt Dr. Račiukaitis
ir patiess Lietuvas lāzeru industrijas pārstāvis – pašreizējais Lietuvas Lāze-
ru asociācijas prezidents (valdes priekšsēdētājs). Asociācija apvieno vairāk
nekā 60 uzņēmumus un institūcijas, kas darbojas Lietuvas lāzeru ekosis-
tēmā, un veicina tās dalībnieku konkurētspēju un kopējo mārketingu visā
pasaulē.
Lietuvas zinātņu akadēmija /
Lithuanian Academy of Sciences
AWARD WINNER 2025
GEDIMINAS RAČIUKAITIS
IZVIRZĪTĀJS:
Lietuvas zinātņu akadēmija /
Lithuanian Academy of Sciences
Gedimins Račiukaitis ir ievērojams pasaules līmeņa Lietuvas lāzertehno-
ļoģiju speciālists un izstrādātājs. Dr. G. Račiukaitis ir līdzautors 15 Lietuvas,
5 Eiropas, 3 ASV, 2 Japānas un 2 Ķīnas patentiem (uz 31.12.2024.) lāze-
ra starojuma ģenerēšanā, kontrolē un pielietošanā materiālu apstrādē.
Viņa pašreizējā zinātniskā darbība saistīta ar īsu impulsu lāzeru izmanto-
šanu materiālu apstrādē, kas ļauj veidot vēlamās mikrostruktūras un na-
nostruktūras. Lāzera metodes sekundārā starojuma ģenerēšanai un elek-
tronu paātrināšanai ar intensīvu lāzera gaismu ir arī viņa pētījumu jomas.
G. Račiukaiša kompetence šajā nozarē ir atzīta vairāk nekā 16 starptautiski
reputablām žurnāliem, kuriem viņs strādā kā recenzents. Turklāt Dr. Račiukaitis
ir patiess Lietuvas lāzeru industrijas pārstāvis – pašreizējais Lietuvas Lāze-
ru asociācijas prezidents (valdes priekšsēdētājs). Asociācija apvieno vairāk
nekā 60 uzņēmumus un institūcijas, kas darbojas Lietuvas lāzeru ekosis-
tēmā, un veicina tās dalībnieku konkurētspēju un kopējo mārketingu visā
pasaulē.
LATVIJA
Māksla
RAITIS &
RASA ŠMITI
IZVIRZĪTĀJS:
Rasa Šmite un Raitis Šmits ir latviešu mākslinieki, RIXC Jauno mediju kultūras centra (Rīga) dibinātāji, RIXC Mākslas un zinātnes festivāla kuratori un recenzētā žurnāla un grāmatu sērijas Acoustic Space galvenie redaktori. Kopā viņi rada vizionārus un tīklotus mākslas darbus - sākot no pionieriskiem interneta radio eksperimentiem 90. gados, līdz mākslinieciskiem pētījumiem elektromagnētiskajā spektrā un sadarbībai ar radioastronomiem, kā arī jaunākajiem “tehno-ekoloģiskajiem” pētījumiem kopā ar klimata pētniekiem, radot imersīvas pieredzes, izmantojot zinātniskos datus, sonifikāciju un vizualizāciju, mākslīgo intelektu un XR tehnoloģijas. Viņu projekti ir nominēti (Purvīša balva 2019, 2021, International Public Arts Award – Eurasian region 2021), apbalvoti (Ars Electronica 1998, Falling Walls – Science Breakthrough 2021) un plaši izrādīti, tostarp Venēcijas arhitektūras biennālē, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Elektroniskās mākslas namā Bāzelē, Ars Electronica festivālā Lincā un citās vietās, izstādēs un festivālos Eiropā, ASV, Kanādā un Āzijā.
Latvijas mākslas akadēmija /
Latvian Academy of Arts
IZVIRZĪTĀJS:
Latvijas mākslas akadēmija /
Latvian Academy of Arts
AMANDA ZIEMELE
Amanda Ziemele Latvijas mākslas ainā ir ienesusi jaunu skatījumu uz tradicionālo glezniecības mediju – viņas izstādes rotaļīgi vedina izbaudīt košos gleznu elementus, kas iznākuši ārpus plaknes un rāmja, vienlaikus piedaloties starptautiski aktuālā diskusijā par glezniecības vietu laikmetīgajā mākslā. Ekspozīcijās “Kvantu matu implanti” (2019), “Saule ar zobiem” (2023) u.c. viņa risina fundamentālus jautājumus caur vizuālu asociāciju izteiksmību, kas rodas spontāni, skatītājam nokļūstot telpā kā gleznā un staigājot starp taustāmām formām, krāsām, triepieniem, kas izkārtoti ar humoru inscenētās savstarpējās attiecībās. Ziemelei izdevies pietuvoties kā glezniecības, tā arī instalāciju mākslas būtībai, abus medijus saudzīgi kombinējot, tomēr
respektējot to pamatprincipus. Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas viņa turpināja studijas Drēzdenes mākslas akadēmijā, kuru diplomdarbs “Zivs ar kājām” tika atzīts par labāko 2018. gadā un pavēra jaunajai gleznotājai iespējas uzrunāt skatītājus Brno (Čehijā), Stokholmā
(Zviedrijā), Ķelnē (Vācijā). Latvijā viņa regulāri piedalās izstādēs kopš 2016. gada, 2021. gadā kļūstot par Purvīša balvas laureāti un 2024. gadā veiksmīgi pārstāvot Latviju 60. Venēcijas biennālē.
AWARD WINNER 2025
SKUJA BRADEN / MĀKSLINIEČU DUETS:
INGŪNA SKUJA & MELISSA BRADE
IZVIRZĪTĀJS:
Duetā Skuja Braden 1999. gadā apvienojušās porcelāna mākslinieces Ingūna
Skuja no Latvijas un Melisa Breidena (Melissa Braden) no Kalifornijas, ASV. Viņu radošā prakse balstīta vizuāli krāšņā tradīciju un inovāciju saplūsmē, kā arī drosmīgā konvencionālo priekšstatu izaicinājumā. Tā atspoguļo mākslinieču kopīgo pārdzīvojumu par mūsdienu politiskajām un sociālajām norisēm, daudzu problēmu saknes atrodot mākslas un literatūras vēsturē. Skuja Braden izsmalcināti groteskie porcelāna objekti runā par sievietes identitāti, patriarhāta vēsturi un šodienas politiku, izmantojot dzen-
budisma un popārta ideju sakausējumu ar Edo perioda japāņu grafikas izteiksmi. 2022. gadā Skuja Braden pārstāvēja Latviju 59. Venēcijas biennālē ar vairāk nekā 300 porcelāna sīkplastikas un lielizmēra skulptūru instalāciju “Selling Water by the River” un dāsni saņēma kritiķu atzinību no visas pasaules. 25 gadu darbības laikā duets ir piedalījies un piesaistījis skatītāju nedalītu uzmanību vairāk nekā 180 grupu izstādēs un vairāk nekā 50 personālizstādēs ne vien Latvijā, bet arī Ņujorkā, Milānā, Stambulā,
Zagrebā u.c. Skuja Braden darbi ir iekļauti valsts muzeju un privātās kolekcijās ASV, Dominikānas Republikā, Šveicē, Dienvidkorejā, Ķīnā, Vācijā, kā arī Latvijā un citur.
Latvijas mākslas akadēmija /
Latvian Academy of Arts
LATVIJA
Mūzika
AWARD WINNER 2025
RAIMONDS PAULS
IZVIRZĪTĀJS:
Izcilākais latviešu populārās mūzikas autors un pianists Raimonds Pauls (dzimis 1936. gada Rīgā) ir slavenākais komponists ne tikai Latvijā, bet tālu aiz tās robežām. Viņa mūzika skanējusi neskaitāmās valstīs, visprestižākajās koncertzālēs, un tas, pateicoties viņa unikālajām melodiķa dotībām. R. Paula apmēram 3000 skaņdarbu klāstā galveno vietu ieņem dziesma, kam seko muzikālais teātris, instrumentālā, teātra un kino mūzika.Maestro Paula bagātā radošā iztēle apvienojusi latviešu tautas mūzikas intonācijas, džeza, blūza, rokenrola, franču šansona, vācu šlāgera un tautiskās ziņģes intonācijas un elementus ar modē nākošiem strāvojumiem, allaž spējot radīt aktuālu,
visiem interesantu un reizē ārkārtīgi demokrātisku mūziku.
Mūzikas autors vairākiem mūzikliem, trīs baleta izrādēm, vairāk nekā 50 filmām, tostarp “Vella kalpi”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Dāvana vientuļai sievietei”, “Teātris”, “Ilgais ceļš kāpās” u.c., kā arī daudzām teātra izrādēm. Lielākā daļa R. Paula skaņdarbu ieskaņoti, izdoti autorskaņuplatēs, kasetēs, CD, DVD, kā arī dziesmu izlasēs, solistu, kolektīvu un citos albumos. Viņa mūzikas albumi Latvijā daudzkārt guvuši Zelta un Platīna disku apbalvojumus. R. Paula dziesmas 11 reizes uzvarēja Mikrofona dziesmu
aptaujā.
Latvijas Izpildītāju un
producentu apvienība (LaIPA) /
Latvian Performers’ and
Producers’ Association (LaIPA)
DONS
IZVIRZĪTĀJS:
Latvijas Izpildītāju un
producentu apvienība (LaIPA) /
Latvian Performers’ and
Producers’ Association (LaIPA)
Dons, īstajā vārdā Artūrs Šingirejs, dzimis 1984. gada ir latviešu dziedātājs. Vairāku mūzikas konkursu, kā “Muzikālā banka” (2012, 2013, 2014, 2024) un “Supernova” (2024), uzvarētājs. Pārstāvēja Latviju 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā. Pirmo publicitāti guva realitātes šovā “Talantu fabrika” 2003. gadā, kopā ar dziedātāju Lily izdeva albumu, kura vairākas dziesmas nokļuva Latvijas hitparāžu pirmajās vietās. 2006. gadā izdeva savu pirmo soloalbumu Lights On. Albuma tituldziesma
ar tādu pašu nosaukumu kļuva populāra arī ārzemēs. 2007. gadā piedalījās Latvijas Nacionālā teātra izrādē “Adata”, izpildot dziesmu “Ja tu man esi”. 2008. gadā Dons izdeva albumu latviešu valodā Lelle, vairākus gadus sadarbojās ar komponistu Zigmaru Liepiņu, bija Latvijas pārstāvis 2008. gada Jaunajā vilnī (4. vieta), 2010. gada Eirodziesmā ieguva 2. vietu ar dziesmu My Religion Is Freedom. 2012. gadā izdeva singlu “Signāls”, kas tika atzīts par 2012. gada radiohitu, uzvarēja konkursā “Muzikālā banka 2012”.Dons uzvarēja arī “Muzikālajā bankā 2013” ar dziesmu “Pēdējā vēstule” no albuma Varanasi, Muzikālajā bankā viņš uzvarēja arī nākamajā gadā, šoreiz ar dziesmu “Pāriet bailes”. 2024. gadā ar dziesmu “Lauzto šķēpu karaļvalsts” uzvarēja konkursā “Muzikālā banka 2023”.Ar šīs dziesmas versiju angļu valodā Hollow piedalījās Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē “Supernova 2024”. Nacionālajā atlasē uzvarēja un ieguva tiesības pārstāvēt Latviju 2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. Iekļuva finālā un ieguva 16. Vietu
VALSTS AKADĒMISKAIS KORIS LATVIJA
IZVIRZĪTĀJS:
Latvijas Izpildītāju un
producentu apvienība (LaIPA) /
Latvian Performers’ and
Producers’ Association (LaIPA)
Valsts Akadēmiskais koris Latvija – viena no staltākajām Latvijas kultūras bākām, kuras muzikālos starus ar silto, instrumentāli niansēto, perfekto vokālo meistarību un īpašo Latvijas koru skaņu pasaule uzlūko par brīnumu – ne velti Baltijas lielāko profesionālo kori regulāri savās koncertprogrammās vēlas redzēt pasaules izcilākie diriģenti un orķestri.
Kopš 1997. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais, direktors – Māris Ošlejs. 2027. gadā Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” atzīmēs savu 85 gadu jubileju.
Koris uzstājies tādās prestižās pasaules koncertzālēs kā Amsterdamas Concertgebow, Hamburgas Laeiszhalle un Elbas filharmonijā, Lucernas Kultūras un kongresu centrs, Montrē Igora Stravinska koncertzāle, Šanhajas koncertzāle, Singapūras Eslpanādes teātris, Minhenes Gasteig, Esenes koncertzāle, Linkolna centrā un Barišņikova centrā Ņujorkā, Honkongas kultūras centra koncertzālē un citās. Koris uzstājies ar tādiem izciliem diriģentiem kā Mariss Jansons, Andris Nelsons, Silvēns Kambrelēns, Zubins Meta, Nēme Jervi, Pāvo Jervi, Vladimirs Aškenazi, Saimona
Janga, Stīvens Leitons, Jāps van Svēdens, Kents Nagano, Tarmo Peltokoski un citiem. Piedalījies arī Hyperion, WarnerBrothers, HarmoniaMundi, Wergo, Ondine ierakstu kompāniju producētajos ierakstos, kā arī neskaitāmos latviešu, vācu, īru u.c. ārvalstu izdevniecību mūzikas ierakstos.
Koris ir septiņkārtējs Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāts, 2003. gada Ministru kabineta balvas laureāts un 2007. gada Latvijas Kultūras ministrijas gada balvas laureāts. Par kolektīva vienu no augstākajiem starptautiskiem sasniegumiem ir jāatzīmē sadarbība piedaloties koncertos ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri tā 125. jubilejas gadā. Šos koncertus diriģēja Mariss Jansons pasaules turnejas ietvaros.
LATVIJA
SPECBALVAS
MŪŽA IEGULDĪJUMA
BALVA
RAIMONDS PAULS
MŪŽA IEGULDĪJUMA
BALVA
GINTS ZILBALODIS
MATĪSS KAŽA
OPERAS UZLECOŠĀ
ZVAIGZNE
ANNIJA KRISTIĀNA ĀDAMSONE